Jauni plaukti un dators LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvei

Latvijas vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē  glabājas unikāli arheoloģisko izrakumu materiāli, kas uzkrāti kopš 20.gs. 40. gadu otrās puses, kad  PSR Zinātņu Akadēmijas ietvaros  izveidotā   Vēstures un materiālās kultūras  institūtā pētniecisko darbu sāka arī  arheologi. Šie materiāli ir nozīmīgs avots Latvijas senākās, viduslaiku un jaunolaiku vēstures izzināšanai. LU LVI Arheoloģisko materiālu krātuvē glabājas vairāk kā 26 000 arheoloģiskajos izrakumos zīmēto plānu, pāri par 1250 izrakumu pārskatu, vairāk kā 1630 dažāda veida izrakumu pirmdokumentācijas vienību un 130000 izrakumos fotografēto filmu kadru. Pamatoti var teikt, ka LVI Arheoloģisko materiālu krātuvē koncentrēts lielākais arheoloģisko izrakumu dokumentācijas krājums Latvijā, kas nozīmīgs ne tikai Latvijas, bet arī Baltijas reģiona vēstures izpētei. Krātuves materiāli tiek izmantoti zinātnisko publikāciju sagatavošanai Latvijas un ārzemju izdevumiem; vietējas nozīmes un starptautisko konferenču referātu sagatavošanai, kursa, bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādāšanai, kā arī izstāžu izveidei.

Arheoloģisko materiālu krājuma saglabāšanu un izmantošanu pētnieciskajā darbā apgrūtina gan šaurās telpas, gan nepiemēroti plaukti un skapji. Lai uzlabotu šī krājuma saglabāšanu  Igaunijas –Latvijas -Krievijas pārrobežu projekta „Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai” ietvaros, LVI Arheoloģisko materiālu krātuvei tika iegādāts metāla plauktu komplekts izrakumu plānu un dokumentācijas izvietošanai.

Arheoloģisko materiālu krātuves speciālisti strādā pie vienotas datu bāzes izstrādes, kas atspoguļotu krātuvē uzkrātos materiālus un atvieglotu to izmantošanu zinātniski pētnieciskajā darbā un arheoloģijas popularizēšanā. Lai sekmētu krātuves datu bāzu veidošanu projekta „ Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai” ietvaros iegādāts arī dators un programmatūra, kas sekmēs datu bāzu pilnveidošanu un papildināšanu.

 

Teksts un foto: A.Vilcāne, projekta un valsts koordinatore