Latvijas projekta partneru informatīvs ziņojums Nr.2

Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Programmas mājaslapa: www.estlatrus.eu.

Kopš 2012.gada 1. maija, kad tika uzsākta projekta “Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” realizācija, projekta partneri veikuši apjomīgu darbu, lai sekmētu arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu sabiedrībā. Taču pirms veikto darbu uzskaites, nevar neatzīmēt nozīmīgās izmaiņas likumdošanas jomā.

Lai ierobežotu darbības, kas nopietni apdraud arheoloģisko mantojumu Latvijā Valsts kultūras pieminekļu inspekcija sadarbībā ar citām institūcijām (LU Latvijas vēstures institūts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) izstrādāja grozījumus likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kuri tika pieņemti Saeimā un stājās spēkā ar 2013.gada 23. janvāri. Likuma grozījumi nosaka:

“Ar 2013. gada 23. janvāri arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij. Valsts īpašuma tiesības neattieksies uz tām senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona būs rakstveidā paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Saskaņā ar likuma definīciju ar senlietām tiek saprasti cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī. Arheoloģiskās senvietas ir valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, kā arī tās var būt jaunatklātas senvietas, par kurām likumā noteiktā kārtībā ir pienākums ziņot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Inspekcijai par atradumu rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk par 5 dienām pēc atrašanas, lai operatīvāk varētu izvērtēt atradumu vietas arheoloģisko nozīmi un mazinātu apdraudējumu to izpostīt.

Likumā noteikts arī aizliegums valstij piederošās senlietas izvest ārpus Latvijas Republikas.

Grozījumos precizēts kultūrvēsturisko vidi ietekmējošas darbības jēdziens, kam kultūras pieminekļu aizsardzības zonās nepieciešama Inspekcijas atļauja. Tāda darbība ir, piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, kā arī tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.

Likumā noteikts, ka bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī un tā aizsardzības zonā ir aizliegts veikt pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Kultūras pieminekļu izpētē ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai drīkst izmantot tikai ar Inspekcijas atļauju.

Likumā paredzētas arī pašvaldību tiesības piešķirt līdzekļus valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.”

Citēts no Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapas: www.mantojums.lv

Janvārī noslēdzās pirmais projekta “Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” realizācijas posms. Projekta partneri iesniedza Tehniskajam sekretariātam pirmo starpposma saturisko (īstenoto aktivitāšu, sasniegumu aprakstu un to pašizvērtējumu) un finansu atskaiti, kā arī auditora atzinumu par projekta izpildi.


Arhīva materiālu vākšana, datu bāzes un digitālās kartes veidošana par Alūksnes novadu

Aizvadītajā projekta realizācijas posmā LU Latvijas vēstures institūta projekta speciālisti savākuši arhīva materiālus par Alūksnes novada reģistrētajiem un iespējamajem arheoloģiskajiem pieminekļiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīvā, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības Inspekcijas Dokumentācijas centrā un LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē. Kopumā savāktais materiāls sastāda 3089 arhīva lapas.

Šie materiāli tiks izmantoti Alūksnes novada arheoloģisko pieminekļu apzināšanai, bukletu un populārzinātnisko rakstu sagatavošanai, kā arī Alūksnes novada arheoloģisko senvietu digitālās kartes izveidošanai (programmā Quantum GIS), kas ir turpmāko mēnešu darba uzdevums.

Decembrī tika uzsākta arī datu bāzes veidošana par Alūksnes novada senvietām. Datu bāzē ievadīta informācija par 80 senvietām. Projekta speciālisti palīdzējuši arī Alūksnes muzejam aprakstīt un nodatēt muzeja arheoloģiskās kolekcijas senlietas (ap 300 priekšmeti), kas sekmēs to pilnvērtīgāku izmantošanu muzeja ekspozīcijās un informatīvajos pasākumos.


Ludzas pašvaldība uzsāk projekta realizāciju

Trešais Latvijas partneris- Ludzas novada pašvaldība kopā ar Ludzas Novadpētniecības muzeju projekta realizāciju uzsāka decembrī, kad Apvienotais tehniskais sekretariāts bija akceptējis pieteiktās budžeta izmaiņas. Šo izmaiņu rezultātā tika samazināti projekta vadības izdevumi, novirzot šo finansējuma daļu arheoloģisko izrakumu veikšanai Ludzas pilī. 2013. gadā šis partneris plāno Ludzas NM izveidot viduslaiku darbnīcas, kā arī iegādāties viduslaiku tērpu atdarinājumus.


Projekta partneru tikšanās Pleskavā

31. janvārī un 1. februārī projekta partneri tikās Pleskavā, lai izvērtētu paveikto darbu aizvadītajos projekta realizācijas mēnešos un nospraustu darbības plānu 2013. gadam. Metodiskajā seminārā piedalījās divi Latvijas partneri -LU Latvijas vēstures institūts un Ludzas pašvaldība.

Latvijas partneriem bija interesanti iepazīties ar Igaunijas un Krievijas partneru veikumu projektā. Igaunijas partneri aktīvi veicinājuši arheoloģijas popularizēšanu intensīvi apzinājuši arheoloģiskos pieminekļus, organizētas arī kopīgas pieminekļu apzināšanas un semināri ar Krievijas partneriem.

Jāatzīmē, ka mantojuma saglabāšanas nozīmības popularizēšana veido būtisku projektā veicamā darba daļu. Pēc pārskata ziņojumā sniegtajiem datiem, Igaunijas partneri noorganizējuši 17 informācijas dienas un seminārus dažādām auditorijām (skolniekiem, skolotājiem, studentiem, vietējai sabiedrībai). Kopumā projekta ietvaros visu partneru organizētos pasākumus apmeklējuši vairāk kā 1300 cilvēku. Projekta vadošais partneris izdevis arī populāru žurnālu par arheoloģiju „Tutulus”, kas tika uzdāvināts arī visiem semināra dalībniekiem.

Igaunijas un Krievijas partneri savās teritorijās apsekojuši vairāk kā 600 arheoloģiskās senvietas un veikuši arheoloģiskos pārbaudes darbus 4 apdraudētos objektos. Abu valstu partneru kopīgie pieminekļu apzināšanas pasākumi ļāva iepazīties ne tikai ar kaimiņu teritorijās atrodošos pieminekļu veidiem, bet arī apmainīties pieredzē par pieminekļu apzināšanas metodiku. Kopīgi pasākumi neapšaubāmi sekmēs savstarpējo pazīšanos un ciešākus kontaktus abu valstu speciālistu un studentu starpā.

Šogad arī Latvijā projekta ietvaros norisināsies arheoloģisko senvietu apzināšana un pārbaudes izrakumi. LU vēstures institūts plāno pavasarī veikt pieminekļu apzināšanu teritorijā ap Alūksnes ezeru, bet vasarā – arheoloģiskos pārbaudes izrakumus Spieķu senkapos.


Redaktore: Antonija Vilcāne /Projekta partnera un valsts koordinatore/
Maketētāja: Līga Palma /asistente/

Kontakti:
Projekta partnera un valsts koordinatore: Antonija Vilcane, e-pasts: vilcaneantonija@inbox.lv

LU Latvijas vēstures institūts: Guntis Gerhards, e-pasts: guntis.gerhards@inbox.lv

Alūksnes pašvaldība un Alūksnes muzejs: Santa Supe, e-pasts: santa@aluksne.lv

Ludzas novada pašvaldība un Ludzas Novadpētniecības muzejs: Valērijs Dzevaltovskis e-pasts dzevaltovskis@inbox.lv