Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programma Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros 2007 – 2013 finansiāli atbalsta kopīgus pārrobežu attīstības pasākumus, lai uzlabotu reģiona konkurētspēju, izmantojot tā potenciālu un izdevīgo atrašanās vietu krustcelēs starp ES un Krievijas Federāciju. Programmas mājaslapa: www.estlatrus.eu.

Kopš 2012.gada 1. maija, kad tika uzsākta projekta “Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” realizācija, projekta partneri veikuši apjomīgu darbu, lai sekmētu arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu sabiedrībā. Taču pirms veikto darbu uzskaites, nevar neatzīmēt nozīmīgās izmaiņas likumdošanas jomā.

Lai ierobežotu darbības, kas nopietni apdraud arheoloģisko mantojumu Latvijā Valsts kultūras pieminekļu inspekcija sadarbībā ar citām institūcijām (LU Latvijas vēstures institūts, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs) izstrādāja grozījumus likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kuri tika pieņemti Saeimā un stājās spēkā ar 2013.gada 23. janvāri. Likuma grozījumi nosaka:

“Ar 2013. gada 23. janvāri arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij. Valsts īpašuma tiesības neattieksies uz tām senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona būs rakstveidā paziņojusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Saskaņā ar likuma definīciju ar senlietām tiek saprasti cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī. Arheoloģiskās senvietas ir valsts aizsardzībā esoši kultūras pieminekļi, kā arī tās var būt jaunatklātas senvietas, par kurām likumā noteiktā kārtībā ir pienākums ziņot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Inspekcijai par atradumu rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk par 5 dienām pēc atrašanas, lai operatīvāk varētu izvērtēt atradumu vietas arheoloģisko nozīmi un mazinātu apdraudējumu to izpostīt.

Likumā noteikts arī aizliegums valstij piederošās senlietas izvest ārpus Latvijas Republikas.

Grozījumos precizēts kultūrvēsturisko vidi ietekmējošas darbības jēdziens, kam kultūras pieminekļu aizsardzības zonās nepieciešama Inspekcijas atļauja. Tāda darbība ir, piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, kā arī tādu iepriekš neidentificētu priekšmetu izcelšana no zemes vai ūdens, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.

Likumā noteikts, ka bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī un tā aizsardzības zonā ir aizliegts veikt pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus). Kultūras pieminekļu izpētē ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai drīkst izmantot tikai ar Inspekcijas atļauju.

Likumā paredzētas arī pašvaldību tiesības piešķirt līdzekļus valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.”

_{Citēts no Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekcijas mājas lapas: www.mantojums.lv}

Janvārī noslēdzās pirmais projekta “Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” realizācijas posms. Projekta partneri iesniedza Tehniskajam sekretariātam pirmo starpposma saturisko (īstenoto aktivitāšu, sasniegumu aprakstu un to pašizvērtējumu) un finansu atskaiti, kā arī auditora atzinumu par projekta izpildi.

Arhīva materiālu vākšana, datu bāzes un digitālās kartes veidošana par Alūksnes novadu

Aizvadītajā projekta realizācijas posmā LU Latvijas vēstures institūta projekta speciālisti savākuši arhīva materiālus par Alūksnes novada reģistrētajiem un iespējamajem arheoloģiskajiem pieminekļiem, kas glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas arhīvā, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības Inspekcijas Dokumentācijas centrā un LU Latvijas Vēstures institūta Arheoloģisko materiālu krātuvē. Kopumā savāktais materiāls sastāda 3089 arhīva lapas.

Šie materiāli tiks izmantoti Alūksnes novada arheoloģisko pieminekļu apzināšanai, bukletu un populārzinātnisko rakstu sagatavošanai, kā arī Alūksnes novada arheoloģisko senvietu digitālās kartes izveidošanai (programmā Quantum GIS), kas ir turpmāko mēnešu darba uzdevums.

Decembrī tika uzsākta arī datu bāzes veidošana par Alūksnes novada senvietām. Datu bāzē ievadīta informācija par 80 senvietām. Projekta speciālisti palīdzējuši arī Alūksnes muzejam aprakstīt un nodatēt muzeja arheoloģiskās kolekcijas senlietas (ap 300 priekšmeti), kas sekmēs to pilnvērtīgāku izmantošanu muzeja ekspozīcijās un informatīvajos pasākumos.

Ludzas pašvaldība uzsāk projekta realizāciju

Trešais Latvijas partneris- Ludzas novada pašvaldība kopā ar Ludzas Novadpētniecības muzeju projekta realizāciju uzsāka decembrī, kad Apvienotais tehniskais sekretariāts bija akceptējis pieteiktās budžeta izmaiņas. Šo izmaiņu rezultātā tika samazināti projekta vadības izdevumi, novirzot šo finansējuma daļu arheoloģisko izrakumu veikšanai Ludzas pilī. 2013. gadā šis partneris plāno Ludzas NM izveidot viduslaiku darbnīcas, kā arī iegādāties viduslaiku tērpu atdarinājumus.

Projekta partneru tikšanās Pleskavā

31. janvārī un 1. februārī projekta partneri tikās Pleskavā, lai izvērtētu paveikto darbu aizvadītajos projekta realizācijas mēnešos un nospraustu darbības plānu 2013. gadam. Metodiskajā seminārā piedalījās divi Latvijas partneri -LU Latvijas vēstures institūts un Ludzas pašvaldība.

Latvijas partneriem bija interesanti iepazīties ar Igaunijas un Krievijas partneru veikumu projektā. Igaunijas partneri aktīvi veicinājuši arheoloģijas popularizēšanu intensīvi apzinājuši arheoloģiskos pieminekļus, organizētas arī kopīgas pieminekļu apzināšanas un semināri ar Krievijas partneriem.

Jāatzīmē, ka mantojuma saglabāšanas nozīmības popularizēšana veido būtisku projektā veicamā darba daļu. Pēc pārskata ziņojumā sniegtajiem datiem, Igaunijas partneri noorganizējuši 17 informācijas dienas un seminārus dažādām auditorijām (skolniekiem, skolotājiem, studentiem, vietējai sabiedrībai). Kopumā projekta ietvaros visu partneru organizētos pasākumus apmeklējuši vairāk kā 1300 cilvēku. Projekta vadošais partneris izdevis arī populāru žurnālu par arheoloģiju „Tutulus”, kas tika uzdāvināts arī visiem semināra dalībniekiem.

Igaunijas un Krievijas partneri savās teritorijās apsekojuši vairāk kā 600 arheoloģiskās senvietas un veikuši arheoloģiskos pārbaudes darbus 4 apdraudētos objektos. Abu valstu partneru kopīgie pieminekļu apzināšanas pasākumi ļāva iepazīties ne tikai ar kaimiņu teritorijās atrodošos pieminekļu veidiem, bet arī apmainīties pieredzē par pieminekļu apzināšanas metodiku. Kopīgi pasākumi neapšaubāmi sekmēs savstarpējo pazīšanos un ciešākus kontaktus abu valstu speciālistu un studentu starpā.

Šogad arī Latvijā projekta ietvaros norisināsies arheoloģisko senvietu apzināšana un pārbaudes izrakumi. LU vēstures institūts plāno pavasarī veikt pieminekļu apzināšanu teritorijā ap Alūksnes ezeru, bet vasarā – arheoloģiskos pārbaudes izrakumus Spieķu senkapos.

Redaktore: Antonija Vilcāne /Projekta partnera un valsts koordinatore/
Maketētāja: Līga Palma /asistente/

Kontakti:
Projekta partnera un valsts koordinatore: Antonija Vilcane, e-pasts: vilcaneantonija@inbox.lv

LU Latvijas vēstures institūts: Guntis Gerhards, e-pasts: guntis.gerhards@inbox.lv

Alūksnes pašvaldība un Alūksnes muzejs: Santa Supe, e-pasts: santa@aluksne.lv

Ludzas novada pašvaldība un Ludzas Novadpētniecības muzejs: Valērijs Dzevaltovskis e-pasts dzevaltovskis@inbox.lv

Pārobežu projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” otrajā ceturksnī Alūksnē notika divi informatīvie pasākumi vietējiem iedzīvotājiem. Turklāt pozitīvas pārmaiņas piedzīvoja muzejs – priekšapstrādes un pētnieku telpas ieguva jaunu izskatu, kas uzlabos darba apstākļus gan muzeja darbiniekiem, gan pētniekiem, kas vēlēsies iepazīties ar muzeja krājumiem.

Alūksnes muzejā skolu jaunieši tikās ar arheologu Uldi Kalēju

2012.gada 7.septembrī Alūksnes muzejā 55 vidusskolu vecāko klašu jaunieši tikās ar arheologu Uldi Kalēju, kura vadībā 2011.gadā Alūksnes Pilssalā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, un noklausījās lekciju „Zemē apslēptā pils – jaunākie arheoloģiskie pētījumi Marienburgas pilsdrupās”. Alūksnes viduslaiku pils – viens no spēcīgākiem nocietinājumiem Livonijas teritorijas austrumdaļā, ievērojams saimniecisks, tirdzniecisks un politisks centrs. Pētījumi šajā daudzslāņu piemineklī sniedz bagātīgu arheoloģisko materiālu gan par pils pastāvēšanas laiku (1342 – 1702), gan par apdzīvotību Pilssalā jau pirms tam – kopš neolīta (II gt.p.Kr. ).

Turklāt skolu jauniešiem tā bija lieliska iespēja iepazīt arheologa profesiju, uzdot jautājumus gan par Pilssalas vēsturi, gan par pētījumu veikšanas norisi.

NBS Kājnieku skola iepazīst Alūksnes novada arheoloģijas mantojumu

Alūksnē nozīmīgu lomu ieņem Nacionālie bruņotie spēki, kas aktīvi iesaistās dažādās vietējās dzīves norisēs, tādēļ 2012.gada 30.novembrī Alūksnes muzejā NBS Kājnieku skolas auditorijai tika piedāvāts seminārs „Alūksnes novada senatnes pēdās: ieskats arheoloģisko pētījumu rezultātos”, ko vadīja arheologs Uldis Kalējs.

Seminārā piedalījās 90 dalībnieki, kuri ieguva plašāku informāciju par Alūksnes novada arheoloģisko mantojumu un veiktajiem pētījumiem.

„Pirmās cilvēku atstātās liecības Latvijas teritorijā attiecināmas uz visai senu laika posmu – tas noticis vairāk kā 10 000 gadu atpakaļ. Par agrāko laiku posmu pētījumi tiek veikti, pamatojoties uz lietiskajiem vēstures avotiem. Tos glabā arheoloģiskie pieminekļi – kādreizējo cilvēku dzīvesvietas (apmetnes, ciemi, pilskalni, mūra pilis u.c. vietas) ar visu, kas šajās vietās saglabājies (celtņu paliekas, cilvēku gatavotie priekšmeti – senlietas u.c. lietiskie avoti).

Mūsdienās Alūksnes novadā ir zināmas vismaz trīs senās apmetnes, deviņi pilskalni, septiņas senās kulta vietas, vairāk kā 60 senkapi un kapsētas, un viduslaiku mūra pils drupas uz Alūksnes ezera Pilssalas. Apjomīgāki arheoloģiskie pētījumi līdz šim ir notikuši Drusku (Kornetu) pilskalnā, trīs senkapos, un Alūksnes viduslaiku pils vietā. Seminārā kopumā tika stāstīts par minētajām senvietām un sniegts ieskats tajās veikto arheoloģisko pētījumu rezultātos”, īsi par semināru informē U.Kalējs.

Semināra dalībniekus uzrunāja un aktivitātēs iesaistīja arī pats Alūksnes Jaunās pils saimnieks – barons Oto Hermanis fon Fītinghofs (D. Eglītis).

Lai semināra dalībnieku uzmanība tiktu pārbaudīta, pasākuma noslēgumā tika piedāvāta viktorīna par dzirdēto.

Jaunas telpas muzeja pētnieciskajam darbam

Laikā no 2012.gada 25.septembra līdz 23.decembrim Alūksnes muzejā projekta ietvaros tika veikti remontdarbi.

Remontdarbi pirmsapstrādes telpā

Pirmapstrādes telpa

Pētnieku telpa

Iegādātas daļa no telpām paredzētā aprīkojuma – speciāli izgatavots galds lieformāta dokumentu un objektu apskatei.

Izvietota informācija par projektu

Foto: Alūksnes muzejs
Informāciju apkopoja:
Inese Zīmele – Jauniņa
Aluksnes novada pašavaldības
Projektu vadītāja
inese.zimele@aluksne.lv

7.septembrī Alūksnes muzejā skolu jauniešiem būs iespēja tikties ar arheologu Uldi Kalēju, kura vadībā 2011.gadā Alūksnes Pilssalā veikti arheoloģiskie izrakumi un noklausīties lekciju „Zemē apslēptā pils – jaunākie arheoloģiskie pētījumi Marienburgas pilsdrupās”. Lekcija tiek organizēta projekta „Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai/ AAC” ietvaros.

Alūksnes viduslaiku pils – viens no spēcīgākiem nocietinājumiem Livonijas teritorijas austrumdaļā, ievērojams saimniecisks, tirdzniecisks un politisks centrs. Pētījumi šajā daudzslāņu piemineklī sniedz bagātīgu arheoloģisko materiālu gan par pils pastāvēšanas laiku (1342 – 1702), gan par apdzīvotību Pilssalā jau pirms tam – kopš neolīta (II gt.p.Kr. ).

Skolu jaunieši un novada iedzīvotāji ir aicināti 7.-9. septembrī apmeklēt jauno izstādi Apaļajā tornī – „Marienburgas cietoksnim 670”.

Inese Zīmele – Jauniņa

Aluksnes novada pašavaldības

Projektu vadītāja

inese.zimele@aluksne.lv